Lokmetināšana. Siltuma avots metināšanā ir elektriskais loks, kuru atklāja bijušās Sankt-Peterburgas Medicīniskās ķirurģijas akadēmijas profesors Vasilijs Petrovs. Viņš pirmais pasaules literatūrā aprakstīja elektrisko loku, tā īpašības, proti, elektroda metāla kausēšanu ar loku.
Par metināšanas loku sauc spēcīgu, ilgstošu izlādi, kura notiek starp diviem elektrodiem elektriskā lauka jonizētā vidē.
Pirmos lokmetināšanas izmēģinājumus pirmo reizi pasaulē veica Krievijā 1878. gadā Nikolajs Benardoss. Arhīvā saglabājušies N. Benardosa apraksti, rasējumi un zīmējumi rāda, ka būtībā visi tagad lietojamie rokas un automātiskās lokmetināšanas veidi ir viņa ieteikti.

Iekārtu un tehnoloģiju metāla metināšanai ar tērauda elektrodiem izstrādāja Nikolajs Slavjanovs, kā arī organizēja Permas rūpnīcā elektrometināšanas cehu, lietoja paša konstruētus metināšanas automātus un publicēja vairākus zinātniskus darbus par metināšanu.

 Lai iegūtu loku, ir vajadzīga elektriskā ķēde ar speciālu barošanas avotu. Loka barošanai ar elektrisko strāvu maiņstrāvas gadījumā izmanto metināšanas transformatoru, bet līdzstrāvas gadījumā metināšanas pārveidotāju, agregātu ar iekšdedzes dzinēju vai metināšanas taisngriezi. No barošanas avota strāvu pa metināšanas vadiem caur elektrodu turētāju pievada elektrodam un metināmajam izstrādājumam, starp kuriem deg loks.

 Metinot ar kūstošiem elektrodiem, šuve veidojas no kūstošā elektroda un malupamatmetāla, bet, metinot ar nekustošiem elektrodiem, šuve aizpildās ar metināmo daļu metālu.Degot lokam, kūstošais elektrods kušanas laikā nepārtraukti jāpadod lokā (metināšanas zonā) un jāuztur pēc iespējas pastāvīgs loka garums. Loka garums L ir atstatums starp elektroda galu un krātera (padziļinājuma) virsmu metināšanas vannā. Degot lokam ar nekustošu elektrodu, loka garums ar laiku palielinās un metināšanas process ir jākoriģē.. Loka degšanas, metināmā un elektroda metāla kušanas laikā metināšanas vanna ir jāaizsargā pret gaisā esošo gāzu (skābekļa, slāpekļa, ūdeņraža) iedarbību, lai tās neiekļūtu šķidrajā metālā un nepasliktinātu šuves metāla kvalitāti. Tāpēc metināšanā loka zonu (elektrodu, pašu loku un metināšanas vannu) aizsargā. Atkarībā no veida, kā aizsargā metālu pret gaisa iedarbību, izšķir šādus lokmetināšanas veidus: metināšana ar pārklātiem elektrodiem un aizsarggāzē.

Pārklāts elektrods ir metāla stienis, kura virsma ir pārklāta ar pulverveida materiālulīmes šķīdumu. Metināšana ar pārklātiem elektrodiem uzlabo šuves metāla kvalitāti. Metālu pret gaisa iedarbību aizsargā sārņi un gāzes, kas veidojas, pārklājumam kūstot. Pārklātie elektrodi paredzēti rokas metināšanai, t. i., kad procesa divas obligātās operācijas (elektroda padošanu loka zonā un loka pārvietošanu pa izstrādājumu šuves veidošanai) izpilda metinātājs ar roku. Rokas metināšanā ar pārklātiem elektrodiem šuvi var izveidot jebkurā telpiskā stāvoklī un grūti pieejamās vietās.

 Metinot aizsarggāzē,loka zonā caur elektroda turētāju pievada aizsarggāzes strūklu.Metināt var gan ar kūstošu, gan nekustošu elektrodu, lietojot rokas, pusautomātisko un automātisko metināšanu. Par aizsarggāzēm lieto dažādu gāzu maisījumu.

 Kontaktmetināšana ir metināšanas veids, kurā lieto spiedienu un vietēju sakarsēšanu.Izšķir kontakta punktmetināšanu, sadurmetināšanu, šuves, reljefa un šuves-saduras kontaktmetināšanu.

 Punktmetināšanas procesā izšķir trīs posmus
1. posms- iepriekšēja detaļu saspiešanastarp elektrodiem;
2. posms - saspiesto detaļu sakarsēšana līdz metināšanas temperatūrai;
3. posms (caurkalšana) - metinātās vietas atdzesēšana, palielinot saspiešanas spēku.
Katra posma ilgumu nosaka metināšanas tehnoloģiskie apstākļi. Lai pazeminātu elektrisko pretestību metināšanas zonā sagataves saspiež. Sagatavju saskarsmes vietā ir minimālā elektriskā pretestība, caur kontaktvietu padod lielu strāvu kura kausē to. Tā, piemēram, ja pārāk ātri at-brīvo detaļas, tad var pavājināties karstais metinātais punkts un metinātam savienojumam ir zema kvalitāte.